Kā atpazīt meli? Un kā šīs zināšanas palīdz mums runāt publikai.

Baltie un melnie meli 

Kino nav gluži tas pats, kas īstā dzīve. Kino ļaudis – scenāristi, režisori un aktieri pārspīlē un paspilgtina mūsu kopumā diezgan pelēko ikdienu, lai noturētu mūsu uzmanību un koncentrētā veidā pateiktu savu sakāmo.

Doktors Hauss, kā Tu jau zini, ir izdomāta persona. Taču šajā tēlā ir savāktas un izceltas vairākas īpašības, kuras mums var palīdzēt noskaidrot kas tam pacientam vainas un nolemt, kā viņu izārstēt.

“Melo visi”: Hauss saka gandrīz vai katrā sērijā un tā arī ir. Vai ir iespējams, skatoties uz cilvēku pateikt, melo, vai runā patiesību? Jā, ir. Esmu saticis vairākus šādus staigājošus “melu detektorus” un pat esmu pie viņiem mācījies - Aleksejs Arestovičs Ukrainā un tepat Latvijā Miervaldis Mozers. Man ir arī vairākas grāmatas par šo tēmu, ar kurām es jūs labprāt iepazīstināšu kādā no nākamajiem rakstiem.

Tātad, es reizēm skatos uz cilvēku, kad viņš runā, un saprotu – viņš melo. Tad es cenšos saprast priekš kam viņš to dara – tie ir baltie vai melnie meli un kas vispār viņa stāstītajā ir patiesība un kas nē. Baltie – kad viņš vecai tantei saka, cik labi viņa izskatās, lai liktu viņai justies labāk. Melnie – kad viņš vecai tantei saka, cik labi viņa izskatās, lai pietuvotos viņas mantojuma daļas iegūšanai.

Kriminālistikas “zelta stunda”

Noziedznieki melo. Ja viņi to nedarītu, tad nevarētu paveikt savus noziegumus, jo sēdētu cietumā. Plānošana vairākus soļus uz priekšu, manipulēšana un prasmīga melošana ir profesionālu noziedznieku ikdiena un dzīvesveids. Kriminālistikas speciālisti zina, ka vislielākās izredzes atklāt nozieguma izdarītāju ir t.s. “zelta stundā” pirmajā stundā pēc nozieguma. Tas tāpēc, ka noziedznieks vēl nav sagatavojis pārliecinošus melus par notikušo.

Kad aizdomās turamajam jautā kā viss notika, viņš spēj pastāstīt labi ja vispārīgi par notikumu gaitu. Otro reizi viņš vienkārši atkārto to pašu, lai nesapītos savos melos.

Un te ir metode, kā atklāt šādus melus: vajag palūgt, lai viņš izstāsta notikumu gaitu detalizētāk – kā bija ģērbies cilvēks, ko viņš redzēja, kādā krāsā bija mašīna, kura aizbrauca, ko tu darīji laika posmā starp noziegumu un brīdi, kad tevi aizturēja u.t.t.. Cilvēks, kurš saka taisnību, spēs to pastāstīt detalizēti, melis tikai atkārtos iepriekš izdomātos melus.

Taču, jo vairāk melis atkārto melus, jo vairāk tie apaug ar detaļām un izklausās arvien pārliecinošāki. Kad melis savu sakāmo atkārto vairāk par piecām reizēm, viņš sāk uzvesties tā, it kā pats tam ticētu un šādus melus atklāt var, ja ir faktiski pierādījumi, kuri ir pretrunā aizdomās turamā teiktajam.

Tāpēc, kad Tev rodas aizdomas, ka runā ar meli, izmanto “zelta stundas” iespējas un pieprasi no viņa detalizāciju.

Atkārtošana ir ne vien zināšanu, bet arī pārliecības māte

Un tagad tam visam nāk klāt papildus bonuss. Šīs zināšanas Tu vari izmantot, lai uzlabotu savas spējas runāt publiski. Kad esi sagatavojis savu sakāmo, izstāsti to skaļi piecas reizes. Vari to teikt kameras priekšā un ierakstīt, vari pateikt savu runu kādam klausītājam, kā piemēram man Zoom zvanā. Ja pat meli ar piekto reiz sāk izklausīties diezgan ticami, tad iedomājies cik pārliecinoši izklausīsies Tava patiesība!

Labai runai var patraucēt vēl daži faktori, tādi kā nemiers pirms uzstāšanās, neskaidra runas struktūra, nepietiekam artikulācija, oponentu iejaukšanās u.c. Arī par šīm tēmām es pastāstīšu nākamajos rakstos. Manuprāt, sākumā Tev vajag noformulēt, priekš kam Tu vispār saki šo runu, tad to sagatavot un pateikt skaļi. Vēlams reizes piecas. Un te ļoti noder, ja Tevi kāds vērīgi klausīsies un kaut vai tikai mās ar galvu, kā to dara žurnālisti intervijas gaitā. Tas iedos papildus pārliecību Tev un pārliecinātais Tu pārliecinās klausītājus.