Zema pašapziņa? Paaugstini! Arestoviča metode.
Es bieži satieku cilvēkus ar zemu pašapziņu. Tas izpaužas vairākos veidos:
- cilvēki netic savām spējām, tāpēc arī cenšās neko neuzsākt;
- baidās izgāzties;
- saskata savas kļūdas, bet neievēro savus sasniegumus;
- noraida komplimentus, kad viņiem tos saka;
- cenšās izpatikt un neprot pateikt “nē”;
- regulāra citu noniecināšana arī ir signāls par zemu pašapziņu. Viņš grib kaut uz mirkli justies labāks par kādu citu, kaut vai šādā toksiskā veidā.
Zema pašapziņa var izskatīties kā bieza, visaptveroša migla, kurā neko nevar saprast. Un tad mēs sakām: “Nu jā, es jau esmu tāds cilvēks, kam ir zema pašapziņa. Tur jau neko nevar darīt...”.
Var gan. Un pat vajag.
Mūsu sabiedrība kopumā nav ļauna, bet zemu pašapziņu tā atbalsta. Krieviem pat ir tāds, manuprāt ļoti kaitīgs teiciens: “я - последняя буква алфавита”.
Sabiedrība domā - kas gan notiks, ja visi te staigās apkārt tādi pašapzinīgi? Ka tik nekļūst augstprātīgi un nesāk te īstenot paši savus plānus un stratēģijas! Un kurš gan zina, kur tas mūsu sabiedrību novedīs?!
Es personiski tomēr uzskatu, ka katram no mums ir savas īpašās spējas un sava sūtība, kuru mums vajadzētu pildīt un zema pašapziņa rodās, kad mēs to apspiežam.
Tas ir noziegums pret sevi.
Izklausās pazīstami? Vēlies to izmainīt?
Psiholoģijā ir tāds princips – kas nav nosaukts vārdā, to nevar mainīt. Tas darbojas tā:
Apzināšana → Nosaukšana → Pieņemšana → Regulācija → Pārmaiņas
Bez apzināšanas nav izvēles. Bez izvēles nav pārmaiņu. Tāpēc, sāc ar to - kad saproti, ka tev ir zema pašapziņa – tā arī godīgi pasaki – “Man ir zema pašapziņa. Es šobrīd uzskatu (vai man kāds ir iestāstījis), ka es nevaru..., neprotu...”. Un tas būs atspēriena punkts no kā sākt pārmaiņas. “Name it to tame it”.
Pašapziņu var paaugstināt pavērojot, kādas tavas darbības tavu pašapziņu ceļ un kādas pazemina. Dienas beigās pieraksti, ko tu tādu darīji, pēc kā juties pašapzinīgāks, šā vārda labajā nozīmē. Un ko tu darīji, kad pēc tam kaunējies par sevi un pazemināji savu pašapziņu. Šos novērojumus kādu nedēļu pieraksti piezīmju grāmatiņā un tev iezīmēsies daži pastāvīgi sižeti kā tu vispār dzīvo un pieņem lēmumus.
Piemēram, es esmu ievērojis, ka paaugstinu savu pašapziņu, kad nodarbojos ar aikido. Pat ja man kaut kas sanāk šķībi un greizi, es godīgi cenšos darīt labāk un jūtu, ka es esmu iemācījies vairāk, nekā pratu vakardien. Un daudz vairāk, nekā pirms desmit gadiem. Es nesalīdzinu sevi ar citiem. Es salīdzinu sevi tagad ar sevi pirms vairākiem gadiem. Un es redzu izaugsmi.
Piemēram, priekš kam es ierakstīju šo video? Lai uzlabotu savas publiskās runas spējas un arī paaugstinātu savu pašapziņu. Un lai paaugstinātu tavu pašapziņu!
Un kad tu uzrakstīji šo plusu un mīnusu sarakstu, sāc mērķtiecīgi pēc iespējas vairāk darīt to, kas tev pašapziņu paaugstina. Ne vienmēr tas būs kaut kas sabiedriski pieņemams, tā var būt arī rupekļa pasūtīšana na...j, vai agresora fiziska ietekmēšana. Ja tas paaugstina tavu pašapziņu, tad dari to vairāk. Un atturies darīt to, kas pašapziņu pazemina.
To darot tu atklāsi par sevi daudz ko ineresantu.