Kas atņem tavu enerģiju? Enerģētiskie vampīri?
Esi dzirdējis par enerģētiskajiem vampīriem? Varbūt esi kādu no viņiem saticis? Interesanti, kā tie vispār darbojas? Vai viņi kaut kā izvelk no tevis enerģiju un paņem to sev? Vai tas vispār ir iespējms, vai tā ir māņticība, vai zinātniskā fantastika?
Par vampīriem tagad daudz runā, un es nesen biju ukraiņu psihologa Oļega Homjaka seminārā par intuīciju un tur runājām arī par šo tēmu.
Ko tu vispār gaidīji no šīs sarunas?
Es reizēm runāju ar kādu cilvēku un pēc sarunas jūtos noguris. Kāpēc tā? Es izdaru secinājumu - nu loģiski – es tikko parunājos ar enerģētisko vampīru un viņš #@!% izsūca manu enerģiju! Tā? Ne gluži.
Te vajag saprast ko mēs vēlamies no sarunu biedra. Mēs kaut ko sakām cilvēkiem, lai:
- viņš kaut ko saprastu;
- mainītu savu attieksmi pret kaut ko;
- kaut ko izdarītu.
Šajā procesā mēs ieguldām kaut kādu daļu savas enerģijas un gaidām, ka viņš uzvedīsies tā, kā mēs vēlamies. Ja tā notiek, mēs esam ļoti apmierināti un jūtam enerģijas pieplūdumu. Ja nē, mēs piedzīvojam vilšanos un spēku izsīkumu. Un pierakstām nepretimnākošo sarunu biedru enerģētiskajos vapīros.
Vēl enerģijas izsīkumu rada sarunas ar cilvēkiem, kas daudz sūdzās. Mēs, labu gribot cenšamies viņiem palīdzēt, vai parādīt šīs situācijas gaišās puses, bet tas neko daudz nelīdz. Un mēs atkal piedzīvojam spēku izsīkumu un atkal pierakstām šo personu garajā enerģētisko vampīru sarakstā.
Patiesībā tu runāji ar upuri. Viņš pastāvīgi dzīvo ar domu, ka kāds cits ir vainīgs viņa neveiksmēs. Tā ir ērta nostāja – pie visa vainīgs vienmēr ir kāds cits. Tu centies viņam palīdzēt vai uzmundrināt, bet tas palīdz tikai uz īsu brīdi un upuris atkal sāk kādu vainot.
Tu nesaņem rezultātu, ko gaidīji no sarunas un jūties iztukšots. Un tad vampīrismā vaino šo cilvēku, kurš patiesībā jūtās kā upuris.
Pavēro, ko konkrēti tu gaidīji no sarunas ar “vampīru” un ko tu ieguvi. Visdrīzāk ka neieguvi gaidīto, tāpēc arī pazaudēji savu enerģiju. Tas cilvēks dzīvo upura lomā, viņš nav vampīrs.
Tēlošana prasa daudz enerģijas
Daudziem darbs apēd daudz enerģijas. Visu dienu sēdēji pie datora, bet dienas beigās noguri it kā būtu izkrāvis vagonu ar cementa maisiem?
Pavēro, vai tu darbavietā vari izturēties dabiski. Vai arī tev ir jāspēlē kāda loma klientiem, priekšniekiem, darbabiedriem. Spēlēt lomu faktiski ir visu laiku sevi pieskatīt un konstruēt savu uzvedību. Tam tu patērē tonnām enerģijas un dienas beigās jūties kā izspiesta grīdaslupata.
Tāpēc padomā vai šis darbs ir to vērts. Kādi vēl ir varianti?
Neproduktīvs, negatīvs iekšējais dialogs
Vēl tavu enerģiju apēd “neproduktīvs, negatīvs iekšējais dialogs”. Ievēroji, ka reizēm ieej tādā pārdomu ciklā, kā piemērām: “Kā man riebjās rakstīt visas šīs atskaites. Es jau tāpat nogurstu, bet vēl arī priekšniece pieskata, lai es neaizeju no darba minūti ātrāk. Un te tik maz maksā, bet labāku darbu arī nevaru atrast...”. Un tādā garā visu dienu. Neviens cits tavu enerģiju te nenosūc, tu to tērē šajā neproduktīvajā iekšējā dialogā.
Nesteidzies sarunubiedrus pierakstīt enerģētiskajos vapīros. Ja nesagaidīji no viņiem ko vēlējies, tas nozīmē, ka tu varētu būt labāks sarunu vedējs. To var iemācīties.
Pievērsies kaut kam radošam un aizraujošam.
Un vairāk laika pavadi radošu cilvēku – savas dzīves autoru kompānijā.
Mācies no viņiem!
Aleksejs Arestovičs labi skaidro, kas ir upuris un kā no šīs lomas pārņemt vadību un kļūt par autoru. Tiem, kas saprot krieviski iesaku 10. janvārī noskatīties viņa semināru "Kā pārstāt būt par upuri".
https://www.youtube.com/watch?v=eCW2p-BSb2M