Kā pateikt kritiku un nesakauties? Hamburgera metode.
Es esmu par to, ka tad, kad mūs kaut kas neapmierina, mēs to pasakām. Mīļā miera labad turēt pie sevis nepatīkamo nevajadzētu. Tā nekas uz labu nemainīsies. Tomēr reti kurš prot pateikt kritiku un nesalekties.
Piemēram es redzu, kā vecāki kritizē bērnus pēc treniņiem un viņi runā tikai par kļūdām. Ir sportisti, kuri atzīst, ka viņu vecāki pēc treniņiem nekad neteica neko labu un tas ir šausmīgi.
Darbā novērtēšanas pārrunās vadītāji saka, ka “vispār jau tu esi labs un pieredzējis darbinieks, BET...” un tad sākas visādu pretenziju uzskaitījums pusstundas garumā, pēc kura tu izej no priekšnieka kabineta kā saspiesta jāņoga. Un ko pēc tā visa tu domā par savu sarunu biedru? Viņš ir kritizējošs kretīns, kuram nekad nekas nav labi!
Vai tad tiešām grūti savam bērnam vai darbiniekam pateikt kaut ko labu? Izskatās, ka daudziem no mums tā ir kā neiespējamā misija.
Labi, ka ir metode, kā savu kritiku “iepakot”, lai tavs sarunu biedrs uztvertu, ko tu vispār gribēji teikt un arī paliktu ar viņu labās attiecībās. To sauc par “Hamburgera metodi”.
Tātad, iedomājies, ka tev ir kaut kas kritisks ko teikt savam bērnam, vai darbabiedram, to var salīdzināt ar gaļu hamburgerā – barojošu, bet lēni sagremojamu.
Tāpēc iepakosim gaļu starp divām mīkstām, siltām, smaržīgām maizes šķēlēm. Sarunas sākumā un beigās pasaki kaut ko pozitīvu.
Piemēram, ja gribi kaut ko pateikt par sava dēla futbola treniņu:
1. Man vispār patīk kā tu dod piespēles saviem komandas biedriem. (Maize)
2. Būtu labi, ja tu ieklausītos, kad treneris tev teica ātrāk atgriezties aizsardzībā. (Gaļa)
3. Un kopumā es redzu, ka tu vari labā tempā noskriet visu spēli, atceries, vēl pus gadu atpakaļ tev bija grūti to izdarīt. Tu kļūsti arvien labāks! (Maize)
Šī metode tev liks pameklēt kaut ko labu šajā situācijā. Un kad tu to spēsi saskatīt, tā jums abiem jau būs pavisam savādāka, daudz labāka dzīve.
Atrodi labo. Un to pasaki!